Pēdējos gados Latvijā redzam strauju zinātnisko publikāciju skaita kāpumu. 2024. gadā Web of Science indeksētajos žurnālos publicēto rakstu skaits ir gandrīz trīskāršojies salīdzinājumā ar pirms desmit gadiem — temps, kas apsteidz kaimiņvalstis un izceļas arī ES kontekstā. Taču līdzās iespaidīgajai dinamikai parādās jautājums: vai šis pieaugums automātiski nozīmē arī kvalitātes lēcienu?
Diskusiju aktualizē ekonomista Oļega Krasnopjorova analīze (Delfi “Versijas”, 08.09.2025), kur uzsvērts, ka galvenā pieauguma daļa saistāma ar Emerging Sources (zemākas ietekmes) žurnāliem, kā arī ar izdevniecībām MDPI un Frontiers. Šo kanālu īpatsvara kāpums ir globāla parādība, tomēr Latvijā tas kļuvis īpaši izteikts un līdz ar to ietekmē ne tikai mērījumu statistiku, bet arī akadēmisko kultūru un karjeras lēmumus.
Kāpēc “kvantitātes bums” ne vienmēr ir kvalitātes uzvara?
1) Publicēšanas ekosistēmas maiņa. Atvērtās pieejas (Open Access) un ātrās recenzēšanas modeļi padara publicēšanu pieejamāku un ātrāku. Tas palīdz doktorantiem un pasniedzējiem sasniegt formālos kritērijus (atkārtotai ievēlēšanai, disertāciju aizstāvēšanai u. tml.). Vienlaikus, ja redakcionālie un recenzēšanas standarti svārstās, rodas risks “atšķaidīt” publicēšanas latiņu.
2) Metriķu spiediens. Lēmumi par amatiem, finansējumu un reitingiem bieži balstās publikāciju skaitā un citējamībā. Ja “skaita” instruments dominē pār saturisko un ietekmes izvērtējumu, iestājas “kvantitātes ilūzija”: CV kļūst garāki, bet sabiedriskā un industrijas ietekme — ne obligāti lielāka.
3) Starptautiskā prakse kļūst stingrāka. Vairākās valstīs (piem., Ziemeļvalstīs) daļa žurnālu/izdevniecību tiek vērtētas piesardzīgi vai ar zemāku svaru personāla atlasē un institūciju vērtējumos. Signāls: kvalitātes pārvaldība kļūst tikpat svarīga kā atvērtība un pieejamība.
Ko darīt Latvijas pētniecības organizācijām?
A. Ieviest skaidras kvalitātes vadlīnijas. Institūcijām un padomēm ir vērts vienoties par minimālajiem kvalitātes kritērijiem (žurnāla kategorija, recenzēšanas caurspīdīgums, redakcionālās prakses ētika), kā arī par līdzsvaru starp kvantitāti un ietekmi (piemēram, lielāks svars augstākas ietekmes žurnāliem, monogrāfijām, datu kopām, programmatūras/tehnoloģiju rezultātiem, kas rada vērtību industrijā un sabiedrībā).
B. Diversificēt rezultātu atzīšanu. Ne tikai raksti — arī patenti, prototipi, atvērto datu kopas, programmatūras bibliotēkas, politikas ieteikumi, konsorciju vadība u. c. būtu sistemātiski jāatzīst kā akadēmiskās ietekmes rezultāti.
C. Atbalstīt starptautiskās sadarbības kvalitāti. Vadošie partneri, kopprojekti “Horizon Europe”, kopīgas doktorantūras, starpdisciplināri konsorciji un datu koplietošana bieži paaugstina publikāciju kvalitāti, pat ja to skaits neaug tik ātri. Mazāk “vienreizēju” speciālizlaidumu; vairāk kopīgi būvētu pētniecības programmu.
D. Mentoringa un rediģēšanas atbalsts. Jaunajiem autoriem un nozarēm ar mazāku starptautiskas publicēšanas pieredzi vajadzīgs praktisks atbalsts: mērķžurnālu izvēle, strukturāla un valodas redakcija, datu un metodoloģijas verifikācija, atbilstība atvērtās zinātnes prasībām.
E. Atbildīga publicēšanas stratēģija. Emerging Sources, MDPI un Frontiers nav “aizliegtie augļi”, taču tie nedrīkst būt dominējoši pētnieka vai institūcijas portfelī. Līdzsvars un pārskatāma iekšējā politika palīdzēs izvairīties no reputācijas riskiem.
Kā mēs varam palīdzēt
HR Line EU strādā trīs virzienos, kas palīdz pārvērst “kvantitāti” par ilgtspējīgu kvalitāti:
- Zinātnisko pētījumu atbalsts. Piedāvājam projekta plānošanu, literatūras pārskatus, datu vākšanas un analīzes dizainu, statistikas un vizualizācijas atbalstu, valodas redakciju, mērķžurnālu kartēšanu un ētikas/atvērtās zinātnes atbilstības pārbaudes. Mērķis — palielināt publicēšanas kvalitāti, ne tikai skaitu.
- Starptautiskā zinātniskā sadarbība. Savienojam pētniekus ar ES konsorcijiem, universitātēm un industrijas partneriem, veidojam MoU, palīdzam ar darba pakām, rezultātu indikatoriem (KPIs) un pārvaldības mehānismiem (data management, IPR, ētika). Kvalitatīva sadarbība parasti nozīmē augstvērtīgākus rezultātus un labāku ietekmi.
- Studentu rekrutēšana un doktorantūras ceļš. Atbalstām talantu piesaisti (bakalaurs/maģistrs/PhD), veidojam stipendiātu un prakses programmas kopā ar uzņēmumiem un pētniecības centriem. Tas palīdz institūcijām stabilizēt pētniecības jaudas un uzlabot rezultātu kvalitāti ilgtermiņā.
Secinājums
Latvijas publikāciju skaita kāpums ir iespēja — bet tikai tad, ja vadām kvalitāti, nevis ļaujamies metriķu inercei. Gudra publicēšanas politika, partnerības ar vadošiem centriem un mērķtiecīgs darbs ar datiem un metodēm spēj pārvērst statistikas panākumus reālā zinātniskā ietekmē — ekonomikā, sabiedrībā un izglītībā. Mēs palīdzam šo ceļu noformēt un īstenot.
Biežāk uzdotie jautājumi (FAQ)
1) Vai jūs palīdzat izvēlēties žurnālu un sagatavot manuskriptu atbilstoši tā prasībām?
Jā. Veicam mērķžurnālu izvēles analīzi, pārbaudām atbilstību autoru vadlīnijām, palīdzam ar struktūru, valodas un zinātnisko redakciju, atsauču un datu pārvaldību, lai palielinātu pieņemšanas iespējas kvalitatīvos izdevumos.
2) Vai varat piesaistīt starptautiskus partnerus kopprojektiem un kopīgām publikācijām?
Jā. Kartējam potenciālos partnerus (universitātes, uzņēmumi, laboratorijas), palīdzam ar LoI/MoU, projektu darba pakešu izstrādi un konsorcija pārvaldības noteikumiem, kā arī sagatavojam Horizon Europe tipa pieteikumu sadaļas (impact, data management, dissemination).
3) Vai palīdzat rekrutēt studentus un doktorantus konkrētām pētniecības tēmām?
Jā. Izstrādājam rekrutēšanas kampaņas, atlases kritērijus, motivācijas mehānismus un sadarbības piedāvājumus ar industriju. Mērķis — pievilkt talantus un stabilizēt pētniecības jaudas, kas nepieciešamas augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.
Raksta iedvesmas avots: Oļegs Krasnopjorovs par Latvijas publikāciju dinamikas cēloņiem un kvalitātes regulējuma nozīmi (Delfi “Versijas”, 08.09.2025)
