Informācija aktualizēta 2026. gada 6. augustā

  1. gadā tika apspriesti un pieņemti vairāki atšķirīgi grozījumu kopumi Latvijas imigrācijas regulējumā. Plašsaziņas līdzekļos šīs izmaiņas dažkārt tiek aplūkotas kopā, lai gan tām ir atšķirīgs juridiskais statuss un atšķirīgi spēkā stāšanās datumi.

Tādēļ ir svarīgi nošķirt:

  • grozījumus pašreizējā Imigrācijas likumā, kuri jau ir stājušies spēkā;
  • grozījumus Uzturēšanās atļauju noteikumos, kuri stājās spēkā 2026. gada jūlijā;
  • pilnīgi jauno Imigrācijas likumu, kuru Saeima pieņēma 2026. gada jūnijā, bet Valsts prezidents nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Galvenais notikums 2026. gada jūlija beigās

  1. gada jūnijā Saeima pieņēma pilnīgi jaunu Imigrācijas likumu, ar kuru bija paredzēts aizstāt 2002. gadā pieņemto Imigrācijas likumu.

Tomēr 2026. gada 19. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nodeva jauno likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Galvenie Valsts prezidenta iebildumi bija saistīti ar termiņuzturēšanās atļaujām apmaiņā pret investīcijām un nepietiekami detalizētu šo investīciju pārbaudes un uzraudzības mehānismu.

  1. gada 22. jūlijā Valsts prezidents un Ministru prezidents publiski apsprieda nepieciešamību līdzsvarot valsts drošības intereses un Latvijas intereses ārvalstu investīciju piesaistē.

Tādējādi informācija, kas tika publicēta aptuveni jūlija beigās, galvenokārt attiecās uz jaunā Imigrācijas likuma turpmāko pārskatīšanu, nevis uz visa jaunā likuma stāšanos spēkā.

  1. gada 6. augustā jauno Imigrācijas likumu vēl nevar uzskatīt par galīgi spēkā stājušos. Turpina piemērot 2002. gadā pieņemto Imigrācijas likumu kopā ar grozījumiem, kas stājušies spēkā 2026. gadā.

Avoti:

Grozījumi, kas jau ir stājušies spēkā

1. Grozījums, kas stājās spēkā 2026. gada 29. aprīlī

Ir ieviests jauns tiesiskais pamats termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanai.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var lemt par ārzemnieka uzturēšanās atļaujas anulēšanu, ja persona viena gada laikā ir izdarījusi trīs vai vairāk administratīvos pārkāpumus noteiktās jomās.

Šīs jomas jo īpaši ietver:

  • sabiedrisko kārtību;
  • ceļu satiksmi;
  • valsts pārvaldi;
  • bērnu tiesību aizsardzību.

Tas nenozīmē, ka uzturēšanās atļauja automātiski tiks anulēta pēc trešā administratīvā pārkāpuma. Tomēr atkārtoti administratīvie pārkāpumi tagad ir tiesisks pamats, uz kura Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var izvērtēt uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

Šis grozījums ir īpaši nozīmīgs ārzemniekiem ar Latvijas uzturēšanās atļaujām gadījumos, kas saistīti ar atkārtotiem ceļu satiksmes pārkāpumiem, konfliktiem ar policiju un citiem administratīvajiem procesiem.

Avoti:

2. Plašais grozījumu kopums, kas stājās spēkā 2026. gada 20. maijā

Plašāko grozījumu kopumu spēkā esošajā Imigrācijas likumā Saeima pieņēma 2026. gada 23. aprīlī, un tas stājās spēkā 2026. gada 20. maijā.

Avoti:

Darba devēja maiņa bez pilnīgi jaunas uzturēšanās atļaujas saņemšanas

Viena no būtiskākajām praktiskajām izmaiņām attiecas uz trešo valstu pilsoņiem, kuri vēlas mainīt darba devēju.

Atsevišķos gadījumos trešās valsts pilsonim vairs nav nepieciešams saņemt pilnīgi jaunu termiņuzturēšanās atļauju tikai tādēļ, ka tiek mainīts darba devējs. Tā vietā nodarbinātības tiesības un informāciju par darba devēju var mainīt esošās uzturēšanās atļaujas ietvaros.

Tomēr tas nenozīmē, ka ārzemnieks drīkst vienkārši sākt strādāt pie jaunā darba devēja, neievērojot noteikto procedūru.

Jaunajam darba devējam joprojām ir jāizpilda attiecīgās nodarbinātības un imigrācijas prasības, kas atkarībā no konkrētās situācijas var ietvert:

  • vakances reģistrēšanu;
  • nepieciešamās procedūras izpildi Nodarbinātības valsts aģentūrā;
  • ielūguma vai izsaukuma iesniegšanu;
  • amata, darba samaksas un nodarbinātības nosacījumu apstiprināšanu;
  • Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinājuma saņemšanu.

Darbinieks drīkst sākt darbu pie jaunā darba devēja tikai pēc tam, kad nepieciešamās nodarbinātības tiesības ir pienācīgi piešķirtas vai mainītas.

Avots:

Tiesības turpināt darbu uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanas laikā

Ja ārzemnieks noteiktajā termiņā iesniedz dokumentus atkārtotas uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai esošā tiesiskā pamata maiņai un viņam iepriekš bija tiesības strādāt Latvijā, likumā paredzētajos gadījumos persona var turpināt strādāt, kamēr tiek izskatīts tās pieteikums.

Tas samazina risku, ka darbiniekam automātiski jāpārtrauc darbs tikai tāpēc, ka uzturēšanās atļaujas kartes derīguma termiņš ir beidzies, lai gan dokumenti ir savlaicīgi iesniegti un vēl tiek izskatīti.

Iespēja turpināt nodarbinātību ir atkarīga no konkrētā gadījuma apstākļiem un no tā, vai ir izpildītas likumā noteiktās prasības.

Avots:

Vienotā uzturēšanās un darba atļauja

Ar grozījumiem tiek ieviestas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1233 prasības par vienotu pieteikšanās procedūru vienotas atļaujas saņemšanai trešo valstu pilsoņiem, lai uzturētos un strādātu dalībvalsts teritorijā.

Vienotās atļaujas sistēmas mērķis ir apvienot uzturēšanās un nodarbinātības tiesību piešķiršanu vienotākā administratīvajā procesā un stiprināt trešo valstu darbinieku tiesības.

Grozījumi attiecas arī uz:

  • pieteikumu izskatīšanas procedūru;
  • informācijas pieejamību;
  • likumīgi nodarbināto trešo valstu pilsoņu vienlīdzīgu attieksmi;
  • darba devēja maiņu;
  • likumīgas nodarbinātības turpināšanu noteiktu administratīvo procedūru laikā.

Avoti:

Investīciju uzturēšanās atļauju ierobežojumi

Ar grozījumiem būtiski pārskatīti vairāki termiņuzturēšanās atļauju saņemšanas pamati, kas ir saistīti ar investīcijām vai komercdarbību.

Izmaiņas cita starpā attiecas uz:

  • ieguldījumiem komercsabiedrības pamatkapitālā;
  • ieguldījumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu;
  • pakārtotajām saistībām kredītiestādēs;
  • ieguldījumiem valsts vērtspapīros;
  • komercsabiedrības faktisko saimniecisko darbību;
  • komercsabiedrības veiktajiem nodokļu maksājumiem;
  • dokumentiem, kas apliecina investīcijas saglabāšanu un faktisko esamību.

Šo izmaiņu mērķis ir nodrošināt, lai investīciju uzturēšanās atļaujas būtu saistītas ar reālu saimniecisko darbību, nevis tikai ar formālu investīcijas darījuma veikšanu.

Pretendentam un komercsabiedrībai var būt nepieciešams pierādīt:

  • ka investīcija joprojām pastāv;
  • ka komercsabiedrība veic faktisku saimniecisko darbību;
  • ka komercsabiedrība ir veikusi nepieciešamos nodokļu maksājumus;
  • ka valsts iestādēm sniegtā informācija ir patiesa;
  • ka darījums nav mākslīgs vai fiktīvs.

Avoti:

Stingrāka uzaicinātāja atbildība

Darba devējs vai cita persona, kas uzaicina ārzemnieku uz Latviju, uzņemas likumā noteiktus pienākumus attiecībā uz uzaicināto personu.

Uzaicinātājam jānodrošina, lai ārzemnieka uzturēšanās faktiskais mērķis un apstākļi atbilstu Latvijas valsts iestādēm iesniegtajai informācijai.

Atkarībā no konkrētās situācijas uzaicinātājam var būt pienākums:

  • sniegt patiesu informāciju par ieceļošanas un uzturēšanās mērķi;
  • nodrošināt faktisku deklarēto nodarbinātības nosacījumu ievērošanu;
  • izmaksāt nodarbinātības dokumentos norādīto darba samaksu;
  • informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi vai Valsts robežsardzi par būtiskām izmaiņām;
  • nodrošināt ielūguma vai izsaukuma nosacījumu izpildi;
  • segt noteiktus izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieka uzturēšanos, ārstēšanu vai atgriešanos no Latvijas.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var ierobežot vai uz noteiktu laiku aizliegt fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemniekus, ja šī persona:

  • ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju;
  • nav izpildījusi uzaicinātāja pienākumus;
  • ir pārkāpusi ārzemnieku nodarbināšanas noteikumus;
  • nav nodrošinājusi deklarētā uzturēšanās mērķa ievērošanu;
  • nav segusi izdevumus, par kuriem uzaicinātājs bija juridiski atbildīgs.

Darba devējiem tas nozīmē, ka ar ielūguma vai izsaukuma apstiprināšanu vien nepietiek. Darba devējam jānodrošina arī tas, lai faktiskā nodarbinātība atbilstu pieteikumā norādītajai informācijai, tostarp:

  • amatam;
  • darba samaksai;
  • darba laikam;
  • darba vietai vai darba vietām;
  • nodarbinātības nozarei;
  • izmitināšanas nosacījumiem, ja tie ir norādīti;
  • citiem deklarētajiem nodarbinātības nosacījumiem.

Avots:

3. Grozījumi Uzturēšanās atļauju noteikumos, kas stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā

  1. gada 7. jūlijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”. Grozījumi stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā.

Šie noteikumi paredz praktisko kārtību Imigrācijas likumā veikto grozījumu piemērošanai.

Avots:

Procesuālās izmaiņas

Ar grozītajiem noteikumiem precizēts:

  • kuriem pretendentiem nepieciešams Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprināts izsaukums;
  • kuros gadījumos izsaukums nav nepieciešams;
  • kādi dokumenti iesniedzami pirmreizējās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
  • kādi dokumenti iesniedzami atkārtotas uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
  • kā tiek pārbaudīta komercsabiedrības faktiskā saimnieciskā darbība;
  • kā var tikt izvērtēti nodokļu maksājumi, apgrozījums, peļņa un darbinieku skaits;
  • kā tiek izskatīti uz investīcijām balstīti pieteikumi;
  • kā tiek noformēta darba devēja maiņa;
  • kā tiek piemērota vienotās uzturēšanās un darba atļaujas procedūra;
  • kad var būt nepieciešama personiska intervija;
  • kad ārzemniekam jāsniedz informācija par laiku, kas pavadīts ārpus Latvijas.

Noteikumos ir norādītas arī atsevišķas pretendentu kategorijas, kurām apstiprināts izsaukums nav nepieciešams.

Atkarībā no konkrētā tiesiskā pamata šajās kategorijās var ietilpt:

  • noteikti individuālie komersanti;
  • noteiktas komercsabiedrību vienīgās amatpersonas;
  • pašnodarbinātās personas;
  • atsevišķas ģimenes locekļu kategorijas;
  • noteikti pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasītāji;
  • citas noteikumos tieši paredzētas kategorijas.

Tas, vai konkrētajā gadījumā ir nepieciešams izsaukums, vienmēr jāvērtē atbilstoši konkrētajam uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pamatam.

Labvēlīga lēmuma par uzturēšanās atļauju derīguma termiņš

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu parasti ir derīgs trīs mēnešus.

Ja ārzemnieks šajā laikā nesaņem fizisko uzturēšanās atļaujas dokumentu, personai var būt nepieciešams dokumentus iesniegt atkārtoti.

Izņēmuma gadījumos, tostarp noteiktu humānu apsvērumu dēļ, Pārvalde var atļaut izsniegt uzturēšanās atļaujas dokumentu, pamatojoties uz lēmumu, kura derīguma termiņš ir beidzies, ja pretendents iesniedz aktualizētus dokumentus un ir izpildītas attiecīgās normatīvo aktu prasības.

Avots:

Investīciju pieteikumu papildu pārbaude

Ar grozītajiem noteikumiem tiek pastiprināta noteiktu uz investīcijām vai komercdarbību balstītu uzturēšanās atļauju pieteikumu pārbaude.

Atkarībā no konkrētā tiesiskā pamata pretendentam vai komercsabiedrībai var būt nepieciešams apliecināt:

  • faktisku saimniecisko darbību;
  • investīcijas saglabāšanu;
  • komercsabiedrības nodokļu maksājumus;
  • apgrozījumu un finanšu rezultātus;
  • darbinieku skaitu;
  • atbilstību citiem saimnieciskās darbības rādītājiem;
  • mākslīgu vai fiktīvu darījumu neesamību.

Atsevišķiem ieguldījumu veidiem komercsabiedrības pamatkapitālā būtisks kritērijs var būt komercsabiedrības attiecīgajā periodā samaksāto nodokļu apmērs.

Avots:

Ko paredzēja jaunais Imigrācijas likums

Jaunais Imigrācijas likums, kuru Saeima pieņēma 2026. gada 11. jūnijā, bija paredzēts Latvijas imigrācijas sistēmas visaptverošai pārstrukturēšanai.

Lai gan likums tika nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un tā galīgajā redakcijā vēl nav stājies spēkā, tā normas norāda uz Latvijas turpmākās imigrācijas politikas vispārējo virzienu.

Jaunajā likumā bija paredzēti vai reglamentēti šādi jautājumi:

  • stingrāka trešo valstu pilsoņu kontrole;
  • plašāka biometrisko datu izmantošana;
  • plašāka informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm;
  • skrīninga procedūras pie ārējās robežas;
  • efektīvākas atgriešanas un izraidīšanas procedūras;
  • papildu pamati vīzu un uzturēšanās atļauju atteikšanai vai anulēšanai;
  • stingrāka ārvalstu studentu uzraudzība;
  • lielāka augstākās izglītības iestāžu atbildība;
  • stingrāka ārvalstu darbiniekus uzaicinošo darba devēju uzraudzība;
  • agrīnās integrācijas prasības;
  • latviešu valodas prasības;
  • pasākumi pret fiktīvām laulībām;
  • pasākumi pret fiktīvām studijām;
  • pasākumi pret fiktīvu nodarbinātību;
  • pārskatīti noteikumi jaunuzņēmumu dibinātājiem;
  • pārskatīti noteikumi ārvalstu investoriem.

Likumprojektā bija paredzēta arī iespēja kvalificētiem jaunuzņēmumu dibinātājiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz trim gadiem, ja tiek izpildīti piemērojamie inovācijas un uzņēmējdarbības attīstības kritēriji.

Avoti:

Kāpēc Valsts prezidents nodeva jauno likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai

Viens no būtiskākajiem jautājumiem bija saistīts ar jaunu uz investīcijām balstītu termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas mehānismu.

Saeimas pieņemtais likums paredzēja iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ja ārzemnieks:

  • iegulda vismaz 150 000 euro uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, ar valsts izveidota alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka starpniecību; un
  • papildus iemaksā valsts budžetā 10 000 euro.

Valsts prezidents norādīja, ka likumā nav pietiekami skaidri un detalizēti reglamentēta:

  • ieguldīto līdzekļu izcelsmes pārbaude;
  • mērķi, kuriem ieguldījumu drīkst izmantot;
  • investīcijas saglabāšanas un izmantošanas uzraudzība;
  • ierobežojumi attiecībā uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem;
  • jaunās investīciju normas saistība ar citām likuma ierobežojošajām normām.

Valsts prezidents arī rosināja Saeimu atkārtoti apsvērt, vai uzturēšanās atļaujas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā varētu saglabāt noteiktu valstu pilsoņiem, piemēram:

  • NATO dalībvalstu pilsoņiem;
  • Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstu pilsoņiem;
  • Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņiem;
  • citu Latvijai draudzīgu valstu pilsoņiem, kuras būtu iekļautas atsevišķi apstiprinātā sarakstā.

Šis priekšlikums nenozīmēja, ka šāda sistēma jau ir pieņemta. Tas bija Valsts prezidenta priekšlikums Saeimai atkārtotai izvērtēšanai.

Avots:

Galvenie dokumenti, kas jāizpēta

1. Spēkā esošais Imigrācijas likums

Pašreizējā konsolidētā Imigrācijas likuma redakcija ir galvenais tiesību avots, kas šobrīd jāievēro.

2. 2026. gada 23. aprīlī pieņemtie grozījumi

Šie grozījumi stājās spēkā 2026. gada 20. maijā un ieviesa būtiskas izmaiņas nodarbinātības, darba devēja maiņas, vienotās atļaujas, investīciju uzturēšanās atļauju un uzaicinātāja atbildības jomā.

3. Grozījums par atkārtotiem administratīvajiem pārkāpumiem

Šis grozījums stājās spēkā 2026. gada 29. aprīlī un ieviesa papildu tiesisko pamatu uzturēšanās atļaujas anulēšanai.

4. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 564

Grozījumi tika pieņemti 2026. gada 7. jūlijā un stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā. Tie nosaka procesuālās prasības uzturēšanās atļauju pieteikumu izskatīšanai.

5. Materiāli par jauno Imigrācijas likumu

Šie materiāli ir noderīgi, lai izprastu gaidāmo turpmākās imigrācijas politikas virzienu. Tomēr jaunā likuma normas nav uzskatāmas par pilnībā piemērojamām, kamēr nav pabeigta otrreizējā caurlūkošana un likuma izsludināšanas process.

6. Valsts prezidenta lēmums nodot likumu otrreizējai caurlūkošanai

Šis dokuments ir būtisks, lai saprastu, kuras jaunā likuma normas vēl var tikt mainītas.

Praktiskā nozīme darba devējiem un ārvalstu darbiniekiem

Organizējot ārzemnieka nodarbināšanu Latvijā, pašlaik īpaša uzmanība jāpievērš:

  • tam, vai personai ir tiesības iesniegt dokumentus, atrodoties Latvijā;
  • personas pašreizējās uzturēšanās tiesiskajam pamatam;
  • tam, vai nepieciešama ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja;
  • vakances reģistrēšanai Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja tas ir nepieciešams;
  • vietējā darbaspēka piesaistes procedūras izpildei, ja tā ir piemērojama;
  • ielūguma vai izsaukuma sagatavošanai;
  • amata atbilstībai Profesiju klasifikatoram;
  • pareizam saimnieciskās darbības nozares kodam;
  • faktiskajai darba vietai vai darba vietām;
  • nepieciešamajam darba samaksas apmēram;
  • darba laikam un citiem nodarbinātības nosacījumiem;
  • tiesībām sākt darbu tikai pēc attiecīgo nodarbinātības tiesību saņemšanas;
  • darba devēja pienākumam informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par būtiskām izmaiņām;
  • darba devēja nodokļu saistību izpildei;
  • iepriekšējiem darba devēja vai uzaicinātāja pārkāpumiem;
  • ārzemnieka atkārtotiem administratīvajiem pārkāpumiem;
  • visu Latvijas valsts iestādēm iesniegto dokumentu precizitātei un savstarpējai atbilstībai.

Būtiskākais secinājums ir tāds, ka 2026. gada jūlija beigās publicētās ziņas nenozīmēja, ka pilnīgi jaunais Imigrācijas likums jau ir pilnā apjomā stājies spēkā.

  1. gada 6. augustā galvenokārt jāievēro:
  • spēkā esošais Imigrācijas likums;
  • grozījums, kas stājās spēkā 2026. gada 29. aprīlī;
  • plašais grozījumu kopums, kas stājās spēkā 2026. gada 20. maijā;
  • grozījumi Uzturēšanās atļauju noteikumos, kas stājās spēkā 2026. gada 10. jūlijā.

Jaunais Imigrācijas likums, kuru Saeima pieņēma 2026. gada jūnijā, vēl tiek izskatīts atkārtoti, un pirms tā galīgās piemērošanas tajā vēl var tikt veiktas izmaiņas.

Šis materiāls ir sagatavots kā vispārīgs informatīvs pārskats un neaizstāj konkrētas imigrācijas lietas individuālu juridisko izvērtējumu.