2026. gada 15. septembrī Latvijā stājās spēkā jauns Imigrācijas likums. Būtiski uzsvērt, ka runa nav tikai par kārtējiem grozījumiem iepriekšējā regulējumā. Jaunais likums pilnībā aizstāj 2002. gada Imigrācijas likumu. Vienlaikus spēku zaudējis arī atsevišķais likums par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvot
Jauno likumu Saeima pēc atkārtotas izskatīšanas pieņēma 2026. gada 20. augustā, un tas tika oficiāli publicēts 1. septembrī. Saskaņā ar Saeimas sniegto informāciju reformas mērķis ir padarīt migrācijas kontroli stingrāku un efektīvāku, stiprināt valsts drošību, mazināt fiktīvās imigrācijas un nelegālās nodarbinātības riskus, kā arī pielāgot Latvijas regulējumu Ei
Ārvalstniekie
daudzu termiņuzturēšanās atļauju maksimālā termiņa saīsināšana; stingrākas prasības darba devējiem un uzaicinātājiem; izmaiņas pastāvīgā statusa un investīciju uzturēšanās atļauju regulējumā.
Termiņuzturēšan
Zemāk apkopotas praktiski nozīmīgākās uzturēšanās atļauju kategorijas. Tabula neaptver pilnīgi visus jaunajā likumā paredzētos pamatus, taču ietver tos, kuri visbiežāk sastopami darba, studiju, ģimenes un investīciju migrācijā.
| Uzturēšanās pamats | Līdz 15.09.2026 | No 15.09.2026 | Praktiskā nozīme |
|---|---|---|---|
| Darbs uz darba līguma pamata | Uz nodarbinātības laiku, bet ne ilgāk kā 5 gadus | Līdz 1 gadam | Darba devējam un darbiniekam biežāk būs jāapliecina, ka nodarbinātības pamats joprojām pastāv. |
| ES Zilā karte | Līdz 2 gadiem | Līdz 2 gadiem | Maksimālais termiņš būtiski nav mainījies. |
| Valdes vai padomes loceklis, prokūrists u. c. | Uz pilnvaru laiku, bet ne ilgāk kā 5 gadus | Līdz 2 gadiem | Jaunais regulējums paredz arī papildu prasības attiecībā uz uzņēmuma darbību un nodokļu maksājumiem. |
| Ieguldījums uzņēmuma pamatkapitālā — EUR 50 000 / 100 000 | Līdz 5 gadiem | Līdz 2 gadiem | Pats uzturēšanās pamats saglabāts, taču vienas atļaujas maksimālais termiņš ir īsāks. |
| Startup / inovatīvs uzņēmums | Līdz 3 gadiem | Līdz 3 gadiem | Maksimālais termiņš nav saīsināts, taču nosacījumi ir pārformulēti. |
| IKT vadītājs / speciālists | Līdz 3 gadiem | Līdz 1 gadam | Iekšēji pārceltiem vadītājiem un speciālistiem vienas uzturēšanās atļaujas termiņš būtiski saīsināts. |
| IKT praktikants | Līdz 1 gadam | Līdz 1 gadam | Būtiskas izmaiņas termiņā nav. |
| Pētnieks | Uz zinātniskās sadarbības līguma termiņu, bet ne ilgāk kā 5 gadus | Līdz 2 gadiem | Vienas uzturēšanās atļaujas maksimālais termiņš saīsināts. |
| Pilna laika students akreditētā augstskolā vai koledžā | Uz studiju laiku + 4 mēneši | Līdz 2 gadiem vienai atļaujai | Tas nenozīmē, ka studēt drīkst tikai divus gadus. Ja studiju pamats saglabājas, atļauju iespējams saņemt atkārtoti. |
| ES pastāvīgais iedzīvotājs citā ES dalībvalstī | Līdz 5 gadiem | Līdz 2 gadiem | Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas termiņš būtiski saīsināts. |
| Persona, kas pēc izceļošanas zaudējusi Latvijas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu | Līdz 5 gadiem | Līdz 3 gadiem | Uzturēšanās pamats saglabāts, taču termiņš saīsināts. |
| Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja laulātais | Parasti pirmā atļauja — 1 gads, otrā — 4 gadi, pēc tam pastāvīgā uzturēšanās | Termiņuzturēšanās atļauja — līdz 2 gadiem | Kārtība ir vienkāršota un vienādotāka, taču pāreja uz pastāvīgo statusu jāvērtē atbilstoši jaunā likuma prasībām. |
| Ārvalstu komersanta pārstāvis | Līdz 2 gadiem | Līdz 1 gadam vienai atļaujai, kopumā līdz 2 gadiem | Saglabājas arī prasības attiecībā uz pārstāvniecības reālu darbību. |
| Ārvalstu aviokompānijas pārstāvis | Līdz 4 gadiem | Līdz 3 gadiem | Termiņš saīsināts. |
| Pastāvīgā uzturēšanās atļauja / ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss | Reģistrācija ik pēc 5 gadiem | Reģistrācija ik pēc 5 gadiem | Reģistrācijas intervāls nav mainījies, bet mainījušies atsevišķi statusa iegūšanas nosacījumi. |
| Nekustamā īpašuma iegāde | Noteiktos gadījumos varēja būt pamats atļaujai līdz 5 gadiem | Jauns uzturēšanās pamats vairs nav paredzēts | Jauniem pretendentiem šī shēma ir slēgta. Esošajiem investoriem paredzēti pārejas noteikumi. |
| Bankas / subordinētais ieguldījums no EUR 280 000 | Līdz 5 gadiem | Jauns uzturēšanās pamats vairs nav paredzēts | Jauniem pretendentiem iespēja slēgta; esošajiem investoriem piemērojams pārejas regulējums. |
| Jauns ieguldījums EUR 150 000 apmērā ar valsts izveidota alternatīvā ieguldījumu fonda starpniecību | Šāda pamata nebija | Līdz 5 gadiem | Nepieciešams ieguldīt vismaz EUR 150 000 vismaz uz pieciem gadiem un papildus iemaksāt EUR 10 000 valsts budžetā. |
Kāpēc īsāks uzturēšanās atļaujas termiņš ir būtisks
Svarīgi saprast, ka vienas uzturēšanās atļaujas maksimālā termiņa saīsināšana ne vienmēr nozīmē, ka ārvalstnieks kopumā drīkstēs uzturēties Latvijā īsāku laiku.
Piemēram, students var turpināt studijas ilgāk par diviem gadiem, bet ārvalstu darbinieks — turpināt strādāt arī pēc viena gada uzturēšanās atļaujas termiņa beigām, ja joprojām pastāv attiecīgais tiesiskais pamats.
Taču praksē uzturēšanās pamats būs jāapliecina biežāk.
Tas nozīmē:
- vairāk atkārtotu pieteikumu;
- biežāku darba devēja un darba attiecību pārbaudi;
- regulārāku studiju, uzņēmējdarbības vai cita uzturēšanās pamata pārbaudi;
- biežāku kontaktu ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
Stingrākas prasības darba devējiem
Jaunais likums pastiprina kontroli jau pirms tam, kad ārvalstniekam tiek piešķirtas tiesības uzturēties un strādāt Latvijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var atteikt uzaicinājuma vai izsaukuma apstiprināšanu, ja, piemēram:
- darba devējs nav reģistrējis vakanci Nodarbinātības valsts aģentūrā vai nav saņēmis nepieciešamo atzinumu;
- ārvalstnieka kvalifikācija neatbilst norādītajai vakancei;
- faktiskie darba nosacījumi neatbilst reģistrētajai vakancei;
- vakances prasības ir mākslīgi paaugstinātas;
- uzaicinātājam ir nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 150;
- uzņēmums faktiski neveic saimniecisko darbību vai ir izveidots galvenokārt ar mērķi atvieglot ārvalstnieku ieceļošanu Latvijā.
Papildu ierobežojumi attiecas arī uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem un atsevišķām zemas kvalifikācijas profesijām.
Tādējādi jaunais regulējums vairāk koncentrējas ne tikai uz paša ārvalstnieka izvērtēšanu, bet arī uz darba devēja, darba vietas un piedāvātās nodarbinātības reālumu.
Pastāvīgā uzturēšanās atļauja: viena no būtiskākajām izmaiņām
Šajā jomā notikusi konceptuāla regulējuma pārstrukturēšana.
Jaunais Imigrācijas likums pastāvīgo uzturēšanos sasaista ar Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā. Atsevišķais likums, kas iepriekš regulēja šo statusu, no 2026. gada 15. septembra vairs nav spēkā.
Saskaņā ar vispārējo regulējumu pastāvīgo statusu var pieprasīt ārzemnieks, kurš iepriekšējos piecus gadus nepārtraukti dzīvojis Latvijā un vienlaikus izpilda noteiktus nosacījumus.
Tostarp personai:
- jābūt pietiekamam iztikas līdzekļu nodrošinājumam sev un apgādībā esošajām personām;
- jāzina latviešu valoda vismaz A2 līmenī;
- jābūt apgūtam Latvijas kultūras un vēstures kursam.
Aprēķinot nepieciešamo piecu gadu uzturēšanās periodu, pilna laika studiju periods tiek ieskaitīts ne vairāk kā uz pusi.
Parasti uzturēšanās nepārtrauktība saglabājas, ja prombūtne no Latvijas nepārsniedz sešus mēnešus pēc kārtas un kopumā nepārsniedz desmit mēnešus piecu gadu periodā, izņemot likumā paredzētus attaisnojošus gadījumus.
Jauns Latvijas kultūras un vēstures kurss
Šī ir viena no jaunajām prasībām, kurai jāpievērš īpaša uzmanība.
Jaunais likums paredz arī nākotnē ieviešamu agrīnās integrācijas programmu, kurā ietilps:
- Latvijas kultūras un vēstures kurss;
- latviešu valodas apguve vismaz A1 līmenī.
Tomēr likuma 48. pants, kas paredz obligātu agrīnās integrācijas programmu pēc 18 mēnešu uzturēšanās Latvijā, stāsies spēkā tikai 2027. gada 31. decembrī.
Programmas saturu, apjomu, finansēšanu un organizēšanas kārtību vēl detalizētāk jānosaka Ministru kabinetam.
Tādēļ pārejas periodā praktisko kārtību, kā tieši apliecināt Latvijas kultūras un vēstures kursa apguvi, ieteicams individuāli precizēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Kas mainījies investīciju uzturēšanās atļaujās
Jaunais likums būtiski pārveido investīciju uzturēšanās atļauju sistēmu.
Saglabāta iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, veicot ieguldījumu Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā EUR 50 000 vai EUR 100 000 apmērā.
Tomēr vienas termiņuzturēšanās atļaujas maksimālais termiņš tagad ir līdz diviem gadiem, nevis līdz pieciem gadiem.
Vienlaikus no jauno uzturēšanās pamatu saraksta izslēgtas divas iepriekš izmantotas investīciju iespējas:
nekustamā īpašuma iegāde vismaz EUR 250 000 vērtībā;
finanšu ieguldījums Latvijas kredītiestādē vismaz EUR 280 000 apmērā.
Tas nenozīmē, ka jau iepriekš izsniegtās uzturēšanās atļaujas automātiski zaudē spēku.
Jaunajā likumā ir paredzēti pārejas noteikumi personām, kuras šādu statusu jau ir ieguvušas un turpina izpildīt attiecīgos nosacījumus.
Vienlaikus izveidots jauns investīciju pamats — vismaz EUR 150 000 ieguldījums uz vismaz pieciem gadiem ar valsts izveidota alternatīvā ieguldījumu fonda pārvaldnieka starpniecību, papildus veicot EUR 10 000 iemaksu valsts budžetā.
Šajā gadījumā termiņuzturēšanās atļauju iespējams saņemt uz laiku līdz pieciem gadiem.
Pārejas noteikumi: būtiska praktiska nianse
Publiskajā telpā reizēm sastopama vienkāršota frāze:
“Visi pieteikumi, kas iesniegti līdz 15. septembrim, tiek izskatīti pēc vecā likuma.”
Tas nav pilnīgi precīzi.
Attiecībā uz vīzām un termiņuzturēšanās atļaujām, ja dokumenti iesniegti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, patiešām tiek piemērots iepriekšējais 2002. gada Imigrācijas likums.
Savukārt pieteikumi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kas iesniegti vēl pirms 15. septembra, saskaņā ar pārejas noteikumiem tiek izskatīti jau atbilstoši jaunajam regulējumam.
Tāpat iepriekš izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas automātiski nezaudē spēku. Tās turpina darboties līdz noteiktā derīguma vai reģistrācijas termiņa beigām.
Šis ir viens no būtiskākajiem aspektiem cilvēkiem, kuru migrācijas process atrodas starp veco un jauno tiesisko regulējumu.
Ko vēl paredz jaunais likums
Jaunais Imigrācijas likums ir daudz plašāks par uzturēšanās atļauju termiņu saīsināšanu.
Tas cita starpā:
- paplašina atteikuma un uzturēšanās tiesību anulēšanas pamatus gadījumos, kas saistīti ar valsts un sabiedrības drošību;
- regulē ārvalstnieku integrācijas jautājumus;
- aktualizē trešo valstu pilsoņu nodarbinātības noteikumus;
- maina vairākas pieteikumu izskatīšanas procedūras;
- apvieno vienā likumā vairākus jautājumus, kurus iepriekš regulēja atsevišķi normatīvie akti.
Tādēļ 2026. gada 15. septembra izmaiņas būtu nepareizi uztvert tikai kā uzturēšanās atļauju termiņu samazināšanu no pieciem gadiem līdz vienam vai diviem gadiem.
Faktiski runa ir par plašāku Latvijas imigrācijas regulējuma reformu.
Oficiālie avoti
Plašāk ar regulējumu iespējams iepazīties oficiālajos avotos:
Jaunais Imigrācijas likums — Likumi.lv
Imigrācijas likuma oficiālā publikācija — Latvijas Vēstnesis
Saeimas informācija par jaunā Imigrācijas likuma pieņemšanu un reformas mērķiem
Šim materiālam ir informatīvs raksturs. Migrācijas jautājumos konkrētā uzturēšanās pamata, pārejas noteikumu un citu prasību piemērošana jāvērtē individuāli, ņemot vērā dokumentu iesniegšanas datumu, personas statusu un konkrētā gadījuma apstākļus.
